Mārtiņš Sils, apPasaule

 
6.augusta pievakarē, atgriežoties Rīgā kāda ļoti laba zviedru drauga, divu somu un holandieša pavadībā arī es beidzot esmu noslēdzis pagājušā gada oktobrī aizsākto moto-ekspedīciju apArābija 2009. Iebraucot mājās motocikla (KTM Adventure 990 S) spidometrs uzrāda 103'000 km nobraukumu kopš ar viņu aizsākts braukt neilgi pirms apPasaules brauciena 2007.gadā (šajā braucienā kopā 29000km). Šķiet tāpēc vien sagurums ir vietā mājās pārrodoties... ;) 
 
Kopumā šajā reizē brauciens izveidojās daudz dažādu neparedzētu izmaiņu un tehnisku ķibeļu ietekmēts, neparedzēti sadalījās posmos, ievilkās garumā un mainījās braucēju sastāvs, taču kopumā atkal jāsecina - šis ir kārtējais lielais un iespaidiem bagātais manas dzīves ceļojums, pēc kura man ir pavēries priekšstats par jaunām, līdz šim nepazītām zemēm un ir izveidojies SAVS viedoklis par kādu īpašu pasaules daļu - par musulmaņu pasauli. Lai vai kā gājis - kārtējo reizi saku pilnīgi droši - BIJA VĒRTS!!!
 
Kā jau iepriekš tika ziņots, brauciens aizsākās 2009.gada oktobrī, kad mēs 3 motociklistu sastāvā startējām no Rīgas Krievijas virzienā, lai pāri Kaukāza kalniem tikdami drīz sasniegtu Islama pasauli un pēc 50 un vienas nakts iespaidu pildīti atgrieztos mājās. Taču dzīve ienesa savas korekcijas. Brauciens sadalījās 3 posmos, no kuriem pēdējos divus es veicu viens pats vai daļēji citās kompānijās, nekā uzsākām. 
 
1. Pirmā posma ietvaros (vairāk ir aprakstīts sadaļā apArābija 2009) 3jatā veicām ceļu līdz Kaukāzam, kur atdūrāmies pret Azerbaidžānas robežu, mainījām maršrutu pārpeldējuši Melnajai jūrai jau caur Turciju sasniedzām Sīriju, Jordāniju. Tālāk savlaicīgi nesakārtoto Sauda Arābijas vīzu dēļ bijā spiesti pārlidot uz Jemenu, kurai sekoja Omāna un Apvienotie Arābu Emirāti. Tālāk pārpeldot uz Irānu pagājušā gada decembrī atdūrāmies pret nepārvaramiem šķēršļiem Irāņu muitā un atgriezāmies mājās Ziemassvētkus svinēt... (šajā posmā 14500 km)
 
2. Otrajā posmā pēc Carnet de Passage nokārtošanas Irānā pie moča atgriezos jau viens, jo abi mani sākuma ceļa biedri nebija sagaidījuši to laiku, kad arī es varēju tikt vaļā no darba un citām darīšanām, un ieradās pēc močiem jau pāris nedēļas iepriekš, lai  kopīgiem spēkiem pabeigtu savu ceļu savā nodabā, un arī ir jau atgriezušies Rīgā. Sākotnēji likās mazliet dīvaini, kā tad būs vienam te kulties pa šo īpaši svešo un tālo zemi Irānu, bet jau pēc pirmajām dienām visas bažas bija vējā - tieši pretēji - visticamāk biju tikai ieguvējs ceļodams pa šo zemi viens, jo šķiet pateicoties tieši tam, daudzviet Irānā guvu lielu atbalstu no vietējiem ļaužiem - gan paēdināšanas, gan izguldīšanas gan visādās citās ziņās. Jau tuvojoties Irānas ziemeļiem, man tapa skaidrs, ka vajadzētu steidzami doties mājup darba darīšanu dēļ, un tad nāca atskārsme, ka jūlijā taču tā vai tā braucu uz Gruziju Kazbeka kalnā kāpt, un ilgi nebij jādomā, griezu uz Armēniju, tad uz Gruziju, kur satiekot labus draugus ar Gugu priekšgalā, pāris dienas apgūstot Tbilisi un Gruzijas galda tradīcijas, pārtraucu šo ceļojuma posmu un pārrados mājās... (šajā posmā 6500 km)
 
3. Trešais šī ceļojuma posms izvērtās īpaši interesants ar to ka tika apvienotas divas padarāmās lietas vienā - plānots bija četru draugu kompānijā uzkāpt vienā no Eiropas augstākajiem kalniem Kazbekā (5033m vai 5047m - dažādos avotos dažāda info) un pēc tam uzsēsties mana mīļā motocikla Kātana seglos un atbraukt no Gruzijas mājās, pa ceļam vēl paviesojoties Balkānu valstīs, kas līdz šim bija pēdējais manis neiekarotais bastions Eiropā. Pirmo plāna daļu visi četri veiksmīgi pabeidzām 23.jūlijā pl.13:25, kad sasniedzām Kazbeka virsotni. Bet jau nākamajā rītā atvadījos no draugiem un devos tālāk atkal vienatnē (pareizāk divatā - es un Kātans...;) māju virzienā. Iesākumā dažas dienas tika veltītas Gruzijai un Kaukāza grēdu dienvidpusei. Neapšaubāmi interesantākais šeit bija Svanetijas bezceļa loks veselas dienas garumā - gal skatu, gan pašas braukšanas kaifa dēļ. Tālāk sekoja Turcija, kur sasniedzot Stambulu tiku pie KTM servisa, kurš gan neatrisināja moča problēmu ar iešprici (vecā problēma, kas sākās vēl pirmajā brauciena posmā, bet ceļā no Gruzijas bija pāraugusi jaunā problēmā, kuras nelāgākā izpausme bija nepārtraukta pār-bagāta degmaisījuma liešana cilindros un ar to saistītais milzīgais degvielas patēriņš (10-12 litri uz 100km).) Savdabīgā kompānijā Stambulā nosvinējis 41dzimšanas dienu, jau nākamajā dienā šķērsojis gandrīz visu Ziemeļgrieķiju pret vakaru Meteora kalnā sastopu sava šī brauciena jauno kompāniju - Zigmāru un Jāni. Te uzsākas šī brauciena Balkānu daļa...
Tālāk un smalkāk šo braucienu mēģināšu aprakstīt tuvākajās dienās, arī bildes būs! ;)               (šajā posmā 8000 km)
 
Kopumā šajā ceļojumā nobraukti 28923 kilometri caur 18 valstīm. Liekas, ka atkal kaut kas jauks ir sadarīts...;)