07.05.2010 Izbraucot cauri visai Irānai un Armēnijai, Persijas pavasara brauciens šoreiz ir noslēdzies Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Paviesojies pie gruzīnu draugiem pats esmu jau Rīgā, mocītis gaida mani Tbilisi, lai turpinātu ceļu mājup kaut kad jūlijā. Jau tagad apmēram ir skaidrs, ka tas atkal veidosies kā jauns brauciens, iespējams jaunā kompānijā pa ceļa izgriežot līkumu caur Balkānu kalniem un valstīm. Tātad - ja ir kāds interesents, var droši pievienoties jebkur pa ceļam jūlija otrā pusē/augusta sākumā - moču brauciens/ekspedīcija Kaukāzs-Balkāni-Gaiziņš... ;)       Mārtiņš Sils, apPasaule
04.05.2010 Apceļojis skaisto Kalnu Karabaha republiku, pieveicis dažas agstas, aukstas un slapjas, arī sniegotas kalnu pārejas, ieskatījies Sevan ezera ūdeņos, kā arī salabojis mocim sajugu un pāris reizes kalnu ceļos "nostrelijis" benzinu - esmu sasniedzis Armenijas galvspilsetu Erevanu. Te leilpilseta kā jau lielpilseta ar savu burzmu, cilveku aizņemtību un sastregumiem. Kopuma daudz vairak sāku apjaust šis zemes geografiskas un vesturiskās nianses, nacionalas īpatnibas, Kalnu Karabaha ipašo stastu, Ararata kalna un turku genocida lomu armenu tautas vesturē...
03.05.2010 Vakardiena būtu ierakstāma starp manām slapjākajām braucamdienām visu 300Km garumā no Irānas robežas līdz Karabaha galvaspilsetai Stepanakertai lietus migla un pārejas knapi 3grādi. Nonākot galā biju laimīgs par aprikozu sanagonku pāris sirsnīgu karabahiešu kompānijā. Šodien brīžiem jau saulites pavadīts esmu izbraukājis Kalnu Karabaha mazos ceļus, saticis cilvekus un kaut ko vairāk apjautis par šī reģiona neseno skarbo vesturi.
02.05.2010

Apceļojis plašo Irānas Azerbaidžānu un paciemojies tās galvaspilsētā Tabriz, 1. Maija pievakarē esmu sasniedzis Irānas-Armenijas robežu. Līdz ar to mana Persijas epopeja šoreiz ir galā un šodien mans ceļš jau ved uz Kalnu Karabahu un Erevanu. Armenijā iebraucot pirmās sajūtas var raksturot ar "Back to USSR...". Pirmie trīs autiņi ko sastopu ceļā ir vecs žigulis, veca volga un svaigs porše cayene... ;)

29.04.2010 Esmu iekūlies Kurdistanas kalnos pie pašas Irakas robežas. Kalnu celiņš ar 2600m klinšu/sniegu pāreju starp Paveh un Marivan iedzen mani orgasmā... ;)
27.04.2010 Izdauzījies nedēļu par cantrālo Irānu, izskatījis pilsētas pērles, kalnus un tuksnešus, šodien esmu sasniedzis Shush pilsētu Kuzestānā, netālu no Irākas robežas. Te šķiet iegūst visvairāk naftas Irānā, tā vismaz vietējie apgalvo… Bet te arī nolaižoties no kalniem atkal ir milzu karstums, ap +38, tāpēc griežu šodien nu biedzot tieši uz ziemeļiem, pāri Irānas kalniem atklal un uz māju pusi…;)
26.04.2010 Izmetis līkumu pa Irānas tuksnešainākajām vietām, kur nereti sastopamas mēness ainavām līdzīgas, esmu sasniedzis Esfahan pilsētu. Jau otro dienu baudu šīs Irānas pērles vēsturisko auru, īsteni seksuālo satiksmi un specifisko irāņu makaron-saldējumu. Tālāk kurss uz Sush un tad uz Tabriz pilsētu pusi... Mocis joprojām niķojas un raustās – nav nevienam padoma, kur vaina meklējama un ceļā to laikam nenovērst, tā arī turpinu ceļu mājup...
23.04.2010 23.apr. Esmu sasniedzis Yazd pilsētu, kas ir patiesi burvīga – te senās Irānas vēsture ir ik uz soļa. Protams arī Shirz un tai netālu esošais Prespolis bija to vērts, bet vairāk par visu mani jūsmo vietas, kur aizbraucu pa mazajiem irāņu celiņiem, pa kalniem, caur tuksnešiem – tur priekš vietējiem esmu liels brīnums... ;)
21.04.2010 No rīta Bušerā Zali ģimene mani vēl kārtīgi pabaro un sabāž pilnas kastes ar konserviem, šķiramies uz mīļas nots, ar savstarpējiem uzaicinājumiem vienam otru apciemot vēl kādu reizi... Pēcpusdienā esmu sasniedzis Shiraz pilsētu – skaista un rosīga ar saviem 1.5miljoniem cilvēku un 1500metru augstumu.

Persijas līcis nu ir beidzies, esmu kalnos. Širazā paņemu pirmos divus Irānas GeoCache – abi ierīkoti vietās ar ārkārtīgi labu skatu uz pilsētu, pats nekad nebūtu iedomājies tādās vietās aizčāpot... Lai arī vakar Bušerā izveicu palielus remontdarbus, tomēr moča degvielas padeves sistēma arī šodien vēl turpina niķoties. Cerams, ka līdz mājām tikšu, lai gan 10tūkstoši tādā ”klibā” režīmā jau iepriekš tika nomocīti...
20.04.2010 Vakar pēc moča izdabūšanas no muitnieku nagiem, pēcpusdienā jau gar Persijas līci tiku māju virzienā ap 200km. Tad nakts jūras krastā, teltī. Viss skaisti, tik jcīnās bija ar kaut kādiem vietējiem tarakāniem, kas pa visā mazākajām šķirbām teltī līda iekšā. Stundas darbs ar izoleni un beidzot varēju gulēt... ;).

Šorīt rīta cēlienā aši nobraucu atlikušos 300 līdz Bušer pilsētai, kur kāds irānis mani ievilināja savā lepnajā namā, pabaroja, ļāva izremontēties pa garāžu cik vajag un nu jau palieku tepat viņa ģimenes mājā uz nakti... ;)
19.04.2010 Pavasaris arī Irānā ir Pavasaris… 19.aprīlis.

Šodien pēc motocikla dabūšanas ārā no Irāņu muitas Bandar-e Lengeh ostā ir uzsākta jauna ekspedīcija (jeb kādas iepriekšējās turpinājums..;) – Persijas Pavasaris 2010! Tās ietvaros Mārtiņš Sils vientatnē (ar moci, protams…;) ir sataisījies apceļot Irānu tā silti karstajā pavasarī.

Paredzams, ka aptuveni 4-5 nedēļu laikā tiks veikts ceļš cauri visai Irānai cenšoties izprast senās Persijas diženumu, kā arī cauri visai Turcijai un Eiropai līdz pat mājām. Kurš grib – var pievienoties jebkurā ceļa posmā – Irānā, Turcijā vai kaut vai Bauskā…;)